ES likumdevēji ievieš jaunus kriptovalūtu pārsūtīšanas izsekojamības noteikumus
Datums: 08.01.2024
CryptoChipy turpina uzraudzīt globālās norises kriptovalūtu regulējumā. Bažas par finanšu stabilitāti un noziedzīgām darbībām ir izraisījušas stingrākus pasākumus digitālo līdzekļu jomā. 31. gada 2022. martā Eiropas likumdevēji apstiprināja stingras izsekojamības prasības kriptovalūtas pārvedumiem. Šie pretrunīgi vērtētie pasākumi, kuru mērķis ir aizliegt anonīmus darījumus, ir izraisījuši diskusijas kriptovalūtu nozarē. Kritiķi apgalvo, ka šie likumi pārkāpj privātumu un kavē inovāciju, vienlaikus pakļaujot lietotājus lielākam zādzības riskam. Likumprojekts paredz paplašināt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un finanšu noziegumu apkarošanas regulējumu. Tas uzdod kriptovalūtas uzņēmumiem vākt un koplietot darījumu datus, tādējādi izjaucot nozari, kas balstīta uz anonimitāti. Coinbase jau iepriekš brīdināja, ka šādi pasākumi var apslāpēt inovācijas. Juridiskie eksperti arī brīdinājuši par iespējamiem privātuma pārkāpumiem, kas var saskarties ar juridiskiem izaicinājumiem ES tiesās.

Apstiprināto tiesību aktu galvenie noteikumi

Ekonomikas un monetārā komiteja (ECON) un Pilsoņu brīvību komiteja (LIBE) ar 93 balsīm par, 14 pret un 14 atturoties, nobalsoja par šo priekšlikumu. Tiesību akti, ko Eiropas Komisija ieviesa vairāk nekā pirms gada, pieprasa kriptovalūtu biržām piekļūt, uzglabāt un koplietot darījumu informāciju. Informācija par digitālo līdzekļu pārsūtīšanas sūtītājiem un saņēmējiem tiks padarīta izsekojama un pieejama kompetentajām iestādēm.

Priekšlikums arī mudina Eiropas Banku iestādi izveidot publisku reģistru kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kuri ir apzīmēti ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risku. Šajā sarakstā tiks iekļauti arī neatbilstošie pakalpojumu sniedzēji, un visiem pakalpojumu sniedzējiem ir jāpārbauda līdzekļu avots, lai mazinātu noziedzīgu darbību, tostarp terorisma, riskus.

Jauno noteikumu ietekme

Spānijas Zaļās partijas likumdevējs Ernests Urtasuns atbalstīja priekšlikumu Eiropas Parlamentā, uzsverot tā priekšrocības:

  • Atvieglo aizdomīgu darījumu identificēšanu un ziņošanu par tiem.
  • Ļauj iesaldēt digitālos līdzekļus, lai novērstu nelikumīgas darbības.
  • Attur lietotājus iesaistīties augstvērtīgos darījumos.

Sākotnēji tiesību akti bija paredzēti pārskaitījumiem, kas pārsniedz 1,000 eiro. Tomēr pēc pušu vienošanās de minimis noteikums tika atcelts, padarot visus darījumus izsekojamus neatkarīgi no vērtības. Urtasuns uzsvēra, ka atbrīvojumi mazākām summām rada nepilnības, ļaujot lietotājiem apiet noteikumus, sadalot darījumus mazākās summās. Viņš arī norādīja, ka mazvērtības pārskaitījumus joprojām var saistīt ar noziedzīgām darbībām.

Priekšlikuma mērķis ir pakāpeniski izbeigt nemitētos makus, kas pieder atsevišķiem lietotājiem, bet apmaiņas maki netiek ietekmēti. Personām, kurām ir mitināti maki, ir jādokumentē un jāziņo attiecīgajām iestādēm par darījumiem, kas pārsniedz 1,000 eiro.

Saite uz Krievijas sankcijām

Līdzreferents Eero Heinäluoma uzsvēra, cik svarīgi ir cīnīties pret naudas atmazgāšanu saistībā ar globālajām sankcijām saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. Sankcijas ir vērstas pret Krievijas oligarhiem un valdības amatpersonām, rubļa vērtībai krītoties, kriptovalūtām kļūstot par ievērību. Tas radīja bažas par iespējamu digitālo valūtu izmantošanu, lai izvairītos no ekonomiskajām sankcijām.

Turpmākie soļi Eiropas kriptovalūtu noteikumos

Eiropas Parlaments gatavojas balsot par šo priekšlikumu nākamajā plenārsēdē, pirms sāksies trialoga sarunas starp ES Parlamentu, Komisiju un Padomi.

Reakcijas uz balsojumu ir dažādas. Patriks Hansens, DeFi startup Unstoppable Finance stratēģijas vadītājs, šo lēmumu nosauca par neveiksmi, taču uzsvēra, ka cīņa nav beigusies. Viņš kritizēja priekšlikumu izveidot “personas datu meduspodus” privātos kriptovalūtu uzņēmumos un valsts aģentūrās, palielinot uzlaušanas risku. Pēc balsojuma Bitcoin cena dažu minūšu laikā nokritās par 2%, samazinoties no 47,500 46,400 USD līdz XNUMX XNUMX USD.