Digitālā eiro vīzija
Naudu var iedalīt divos veidos: centrālās bankas nauda un privātā nauda. Centrālās bankas nauda attiecas uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) emitēto fizisko naudu banknošu un monētu veidā. Šobrīd tā ir vienīgais sabiedrībai pieejamais valsts naudas veids un to var uzskatīt par "valsts naudu". Savukārt privāto naudu veido komercbankas, piemēram, kredīti, noguldījumi un uzkrājumu atlikumi. Debetkartes un kredītkartes, kā arī citi tiešsaistes maksājumu pakalpojumi atvieglo privātas naudas pārskaitījumu.
Valsts un privātā nauda ir savstarpēji saistītas, valsts nauda kalpo kā privātās naudas stabilizējošais spēks un vairo uzticību komercbankām. Privāto naudu var pārvērst valsts naudā un otrādi, jo pastāv pārliecība, ka naudas vērtība saglabājas stabila.
Valsts un privātās naudas savienošana ar digitālo eiro
Centrālās bankas digitālā valūta (CBDC) ļauj centrālajai bankai emitēt valsts naudu ikvienam pieejamā elektroniskā formātā. Tas papildinātu fizisko skaidru naudu kā valsts naudu, bet ar galveno atšķirību, ka to nodrošina centrālā banka. Maz ticams, ka Centrālajai bankai draudēs bankrots, jo tā ir likumīga skaidras naudas izsniedzēja, uz kuru bankas paļaujas, lai konvertētu savas digitālās rezerves. Lai gan komercbankām var pietrūkt skaidras naudas, digitālais eiro nodrošina, ka lietotāji var veikt darījumus, izmantojot sev vēlamo digitālo maksājumu metodi, vienlaikus izvairoties no iespējamās finanšu krīzes.
CBDC veicinātu finanšu inovācijas, uzlabojot maksājumu sistēmu ar lielāku pieejamība, drošība, efektivitāte, privātums un atbilstība normatīvajiem aktiem, kas ir ļoti svarīgi ekonomikas izaugsmei. Tas nostiprinātu valsts naudas kā finanšu uzticības enkura lomu ekonomikā.
Digitālā eiro nozīme
ECB CBDC pamatā ir blokķēdes tehnoloģija, kas ļauj veikt peer-to-peer darījumus, izmantojot viedos līgumus. Izkliedētās virsgrāmatas tehnoloģijas izmantošana ļauj lietotājiem saglabāt savu CBDC digitālajā makā, atvieglojot naudas automatizāciju un programmējamību. Turklāt blokķēdes tehnoloģija palīdz samazināt darījumu izmaksas, kas savukārt samazina barjeru lietotājiem iekļūt kriptovalūtā, veicinot lielāku uzticēšanos blokķēdes sistēmām.
Turklāt straujā finanšu tehnoloģiju attīstība ir padarījusi valsts naudu noturīgu pret problēmām, ko rada neregulētas alternatīvas, piemēram, kriptovalūtas. CBDC piedāvā stabilāku valsts naudu, izmantojot sadalītu virsgrāmatu sistēmu, salīdzinot ar pašreizējo infrastruktūru.
Pastāv arī bažas par iespējamu līdzekļu aizplūšanu no tradicionālās valsts naudas uz alternatīvām digitālajām valūtām, kas varētu apdraudēt komercbankām pieejamās rezerves un apdraudēt finanšu stabilitāti.
Digitālā eiro ietekme uz ES finanšu sistēmām
Digitālā eiro ieviešana varētu ietekmēt finanšu starpniecību, nodrošinot sabiedrībai alternatīvu tradicionālajiem banku maksājumiem. Tā rezultātā var palielināties arī komercbanku noguldījumi centrālajās bankās par pievilcīgām likmēm. Tomēr pastāv bažas, ka šī pārbīde varētu ierobežot kredītu pieejamību reālajā ekonomikā, jo komercbankām būtu mazāk līdzekļu kreditēšanai un mazāka peļņa. Tas varētu likt bankām paaugstināt kredīta izmaksas.
Finanšu krīzes laikā, digitālais eiro piedāvā stabilu digitālo aktīvu bez augšējās robežas, kas, iespējams, mudinās noguldītājus izņemt līdzekļus no komercbankām un pārvērst tos CBDC, ja nav tiesiskā regulējuma digitālās bankas vadīšanai.
Turklāt digitālais eiro varētu piesaistīt lietotājus no valstīm ārpus ES, piedāvājot pārrobežu maksājumu risinājumus. Tas ļautu ātrāk un ērtāk veikt naudas pārvedumus. Tomēr būtu jāīsteno pasākumi, lai nepieļautu, ka digitālais eiro kļūst par spekulatīvu ieguldījumu aktīvu, jo tas varētu destabilizēt starptautisko monetāro sistēmu.
ECB prezidents ir optimistisks par CBDC nākotni, jo komercbankas arvien vairāk pieņem sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju. Paredzams, ka ES Komisija ierosinās digitālo valūtu, tiklīdz tās izmeklēšana būs pabeigta.
