Vai ECB iebilst pret Bitcoin?
Šķiet, ka atbilde ir nepārprotama “Jā”, taču tajā var būt vairāk. Viens no lielākajiem zaudējumiem kriptovalūtu vēsturē radās FTX biržas sabrukuma dēļ, kuras vērtība kādreiz bija 32 miljardi USD. ECB komentāru laiks ir nozīmīgs, īpaši ņemot vērā to, ka ASV Federālo rezervju sistēmas likmju paaugstināšana šogad pastiprina tirgus lejupslīdi.
ECB nav vienīgā nozīmīgā finanšu iestāde, kas ir izrādījusi skepsi pret digitālajām valūtām. FTX kritums ir mudinājis politikas veidotājus un regulatorus visā pasaulē pārvērtēt savu viedokli par kriptovalūtām. Ir pieliktas pūles, lai normalizētu kriptovalūtu izmantošanu pēc 2021. gada buļļu tirgus, kas piedzīvoja nepieredzētu adopcijas līmeni. Tomēr varas iestādes ir paudušas bažas, ka Bitcoin (un kriptovalūtas kopumā) varētu iedragāt sabiedrības uzticību tradicionālajām finanšu iestādēm.
Kāpēc DeFi apdraud centrālās bankas?
Decentralizētā finanse (DeFi) izceļas no tradicionālajām finansēm vairākos veidos, tostarp koncentrējoties uz pārredzamību, kompozīcijas iespējām, kriptoaktīvu izmantošanu un decentralizētu pārvaldību. Lietotāji DeFi tīklā tieši pārvaldīt savas digitālās valūtas, neizmantojot starpniekus vai glabātājus. Automatizētie noteikumi un kods aizstāj centralizētos starpniekus, nodrošinot uzticēšanos sistēmai. Darījumi tiek izpildīti, izmantojot viedos līgumus, kas atbilst iepriekš noteiktu noteikumu kopumam, ar minimālu cilvēku iesaistīšanos.
DeFi galvenie finanšu produkti ir decentralizētas alternatīvas parastajiem banku pakalpojumiem, taču tie ir kriptoaktīvu telpā. Vispazīstamākās DeFi lietojumprogrammas piedāvā tādus pakalpojumus kā kriptogrāfijas aizdevumi, kur kriptoaktīvi tiek izmantoti kā nodrošinājums vai nodrošina automatizētu valūtas tirdzniecību likviditātes fondos, kas satur kriptoaktīvus. Ir viegli saprast, kāpēc tradicionālās bankas šos jēdzienus uzskata par tiešu draudu to izveidotajam monopolam.
DeFi un kriptovalūtas noteikumu plusi un mīnusi
Kriptovalūtu tirgu regulēšana ir izrādījusies izdevīga, vairojot investoru uzticību, piesaistot nozarei vairāk kapitāla, veicinot inovācijas un samazinot krāpnieciskas darbības. Lai gan ne visi ir pārliecināti, tas varētu attiekties arī uz DeFi, un gan pārzināšana, gan izpratne varētu būt galvenie faktori tās plašākā ieviešanā.
Noteikumu uzspiešana DeFi var nebūt efektīvākais risinājums. Tomēr esošo normatīvo regulējumu, piemēram, viedo līgumu, piemērošana cilvēka radītam kodam ir ārkārtīgi izaicinošs uzdevums, jo tradicionālie noteikumi parasti attiecas uz darījumiem, kuros iesaistīti cilvēki. Tomēr šo kodeksu pamatā esošos principus varētu izmantot, lai izveidotu regulatīvos standartus.
Tas varētu ietvert kapitāla limitu un riska pārvaldības sistēmu izveidi privātajiem operatoriem DeFi telpā. Tomēr šī pieeja ir pretrunā ar decentralizācijas pamatprincipu, kas prasa sadarbīgu domāšanu gan no DeFi kopienas, gan regulatoriem, koncentrējoties uz inovācijām.
ECB cīņa ar kriptovalūtu: pēdējais solis
DeFi un kriptovalūtas jau sen ir saskārušās ar regulatīvo iestāžu atgrūšanu, lai digitālajā finanšu vidē ieviestu vairāk likumu. Stingrāki noteikumi varētu piesaistīt vairāk investoru kriptovalūtu tirgū, radot uzticību finanšu sistēmām, kas aizsargā viņu ieguldījumus. Tas nav melns un balts jautājums, bet gan tāds, kas ietver nianses. Neatkarīgi no tā, kriptovalūta ir šeit, lai paliktu, un tradicionālajai finanšu sistēmai ir jāpielāgojas vai jāriskē, ka tā tiks atpalikta.
